Okeāna pašapziņa

Tu esi tas, ko tu par sevi zini.
Un arī tas, ko neesi vēl izcēlis
No sava okeāna izsmēlis,
ko caurvij krāšņas izvēles
Ar bagātīgu dzelmes garšu.
Vietām rūgtensaldu, citkārt sāļu.
Tu esi okeāns, kam atļauts viss:
Paslēpties vai nozust tumsā,
Ar vaļa spēku saulē palēkties…
Tu vari mirdzēt viļņos: raudot vai arī smejoties!
Tavs okeāns ļauj zemapziņai jebkurā lietā pārvērsties
Un tāpēc arī aizmirsties.

Dienās, kad tu saviem spēkiem netici,
Rūpīgāk tad dzelmē ieskaties!
Tur, tieši tevī, mudž paša izauklētas zelta zivtiņas.

Ne vienmēr dzīvē notiek brīnumi un noķer viņas,
Ne vienmēr dzīvē notiek brīnumi un noder viņas,
Bet Ziemassvētkos pateiksimies arī tām.

Tu esi zelts!

(Redz, citreiz jāceļ arī okeāna pašapziņa, njā.)

/decembris, 2024/