Dzejolis “Ja man atliktu viena diena”

Ja man atliktu viena diena
Es uzrakstītu dzīves dzejoli
No vārdiem noaustu metaforu seģenes
Un ietērptu tajās stāstāmo
Necaurumotu ar skaudrāko
(Tikai vēlreiz klusi izsāpētu to)
Nesastūķētu audeklā priecīgo
(Viegli smaidot, prātā atsauktu to)
Es iepītu rindiņās silto un gaišāko
Un vienīgi pašai zināmo

Ja es rakstītu dzīves dzejoli
Tas būtu veltījums dabai
Ar gadalaiku smaržām un pateicību
Ar atskaņām
No manu atmiņu pantiem
Tik prasmīgi saskricelētiem
Lai nebūtu jābaidās
Ja kādam to gribētos izlasīt

Ja man atliktu tikai diena
Savu dzīves dzejoli neatliktu
Tomēr rūgti saldskābo pieredzi
Drīzāk sulīgā greipfrūtā iepildītu
Pirms nākamās piedzimšanas apēstu
Un par to galvu vairs nelauzītu

/29.01.2026./ Ilze Aizsila