Attālinātie

Stāstu kopkrājums ATTĀLINĀTIE

Jaunums! Grāmata, kurā apkopoti desmit jaunu latviešu autoru stāsti, divi no tiem ir Ilzes Aizsilas “Plate” un “Uzgaidi, lūdzu”.

Attālinātie. Jauno autoru pandēmijas laika stāsti” ir 2020. gada Literārās Akadēmijas Prozas meistardarbnīcu (vadītāji Ronalds Briedis un Ieva Melgalve) dalībnieku kopprojekts, kas radies, tā biedriem turpinot sadarbību arī pēc mācību noslēguma.

Autori, ar kuru darbiem var iepazīties šajā grāmatā: Ilze Aizsila, Džena Andersone, Ieva Bite, Sandra Bormeistere, Aira Celma, Ieva Īzāka-Harjo, Gundaris Kravalis, Meldra Ķemere, Annija Streikiša, Ilze Vācere.

Stāsti lasītājus aizved uz dažādām pasaulēm un dažādām Eiropas malām. Emociju gamma ir tikpat koša kā debesis saulrietā.

Prozas meistardarbnīcu praktisko nodarbību vadītāja, rakstniece Ieva Melgalve grāmatas ievadā atklāj:

“Iespējams, tieši pandēmija veicināja to, ka 2020. gada grupa izveidoja vienu no veselīgākajām literārajām kopienām, kuras man ir bijis tas gods pieredzēt. Normālā situācijā akadēmijas dalībnieki būtu turpinājuši dzīvotsavu paziņu burbuļos, literatūru uztverot kā sestdienu izklaidi un vēlu vakaru vientuļu nodarbi, kurā svarīgākais ir pašattīstība un varbūt kāds vērtīgs komentārs. Bet, pēkšņi attopoties vidē, kurā virtuālā saskarsme strauji kļūst par vienīgo iespējamo saskarsmi ārpus ģimenes, un kurā tiek kopīgi veidota virtuāla vide prozas rakstītājiem, izrādījās, ka rakstošo kolēģu vide var kļūt arī par vietu, kur atrast atbalstu un uzmundrinājumu ārpus ģimenes un tuvāko draugu loka. Ja sākotnēji mēs sadarbojāmies galvenokārt mēģinājumos saprast, kā vispār iespējams dzīvot pandēmijas laikā, tad ar laiku šie sadarbības modeļi pārauga kopīgā darbu apspriešanā, vasarā – tikšanās reizēs, līdz pat mācību noslēgumam –sirsnīgā atbalstā ikreiz, kad kāds netika galā ar sevi, dzīvi vai rakstāmo. [..] Es vēlētos par “Attālinātajiem” domāt kā par vienotu krājumu, kas, apskatot milzīgo pandēmijas ziloni no ļoti dažādām pusēm un ar ļoti dažādām maņām, nonāk tuvāk tā patiesībai, nekā varētu tikt viens, pat ja ģeniāls, autors. [..] Nav nepieciešams pateikt visu, jo pārējo pateiks kolēģi, un nav nepieciešams arī izcelties starp citiem, jo šī grupa darbojas kā vienots organisms: katrs stāsts ir domāts nevis viena autora paaugstināšanai, bet visa krājuma padziļināšanai. Man ir aizdomas, ka lielākoties antoloģijas tiek lasītas tādēļ, ka viens vai vairāki autori tajā ir lasītājam tuvi un svarīgi, vai vismaz interesanti. Es kā 2020. gada prozas grupas meistardarbnīcu bijusī vadītāja tādā ziņā esmu izdevīgākā situācijā: man šeit visi autori ir mīļi un interesanti, un es personiski priecājos par to, ko viņi ir sasnieguši gan kā individuāli autori, gan kā rakstnieku grupa. Vēl vairāk – es vēl arvien laiku pa laikam iemetu aci viņu kopīgajā forumā un tādēļ zinu, kuri no šiem autoriem īpaši dāsni dalās ar komentāriem un padomiem, jaunākajiem stāstiem un asprātīgākajiem novērojumiem. Tomēr arī citiem lasītājiem – no malas – es gribētu novēlēt spēju izlasīt šo grāmatu ne tikai kā individuālu autoru stāstu apkopojumu vienā tematiskajā rāmī, bet arī kā organiski veidojušos grupas darbu, kur ikvienā stāstā ir pielikts daudzu cilvēku darbs – autoru, vērtētāju, atbalstītāju, kritizētāju un pāri visam kolēģu darbs. [..]”

Grāmatas radošā komanda: redaktore Sandra Ratniece, korektore Māra Rūmniece, vāka noformējumā izmantotās gleznas autore Ilze Smildziņa.

Grāmatu var iegādāties “Jānis Roze”, “Globuss” grāmatu veikalos. Interesentus aicinām jautāt arī citās grāmatnīcās un bibliotēkās.

***

160 lpp.
Iesējuma tips: mīkstie vāki
“Izdevniecība 29”
ISBN: 978-9934-9065-1-0

***

Šī ir pirmā grāmata, kurā izdoti rakstnieces Ilzes Aizsilas stāsti. Covid-19 pandēmijas tēma aplūkota arī viņas jaunākajā romānā “Solis līdz altārim“. Tā manuskripts tapis Prozas meistardarbnīcu laikā.