Intervija ar “Dzīvot naktij” autorēm

2021. gada augustā iznāca Ilzes Aizsilas pirmā grāmata, kuras manuskripta uzlabošanai piesaistīta līdzautore Indra Ēķe-Začeste. Ilze atzīst, ka darbu uzsākusi rakstīt, uzzinot par iespēju piedalīties izdevniecības konkursā. Izmēģinot savus spēkus un piesaistot palīgā Indru, romāns iesniegts un guvis atzinību Latvijas Mediji konkursā “Vakara romāns”. Vairāk par iedvesmu un autoru kopdarbu var lasīt Latvijas Mediji veidotajā un “Latvijas Avīze” publicētajā intervijā.

Sapņu pasaulē iespējams viss. Ilze un Indra kopīgi uzraksta romānu 

Intervijas autore: Linda Kusiņa-Šulce         
Avots: “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”, 14.07.2021.

2021. gada augustā “Vakara romāna” sērijā iznācis neparasts darbs – Ilzes Aizsilas un Indras Ēķes-Začestes kopīgi uzrakstītais romāns ­”Dzīvot naktij”.

Magdalēna pēc ilgāka laika, ko veltījusi tikai ģimenei, atgriežas darbā vīratēva uzņēmumā “ViNombre”. Te viņa iegūst kolēģu uzticību un atjauno pašapziņu, savukārt mājās arvien vairāk sarežģījas attiecības ar vīru. Un, kad vēl Magdalēnai izveidojas vispirms ezoteriska, bet vēlāk gluži reāla saikne ar pašapzinīgo pārdošanas menedžeri Hugo, viņai nākas izvēlēties starp ģimeni un kaislīgu mīlestību. Bet kā to izdarīt?

Ideja uzrakstīt romānu radās Ilzei. Iepazīstoties ar Indru, kuru arī interesēja rakstīšana, radusies doma, ka viņa, iespējams, var palīdzēt pārveidot pirmo uzrakstīto darbu, pielāgojot to sērijas prasībām.

“Indra izdarīja brīnumu: izjauca romānu kā puzli un salika it kā to pašu bildi, bet no mazāka daudzuma puzles gabaliņiem. Mīlestības romāna pirmā versija tapa pāris mēnešos, bet tālākais kopdarbs ilga vēl vairākus mēnešus,” atklāj Ilze.

Kā ienāca prātā doma uzrakstīt romānu, un kāpēc tieši šāds temats – nomoda un sapņu attiecības?

Ilze: Tā kā sapņu dzīve man ir ļoti spilgta, daudz interesējos par to, kas ar cilvēku notiek miegā un kāpēc redzam sapņus. Bērnībā negribēju gulēt pusdienlaiku, jo likās, ka lieki noguļu dzīvi.

Rakstīt romānu mēģināju jau sen, bet apstājos ceļa sākumā, zaudējusi ticību saviem spēkiem.

Kādu dienu saņēmu iedrošinošu īsziņu no draudzenes ar saiti uz romānu konkursu. Uzreiz atnāca daiļdarba nosaukums – “Dzīvot naktij”. Sāku rakstīt romānu, ko veltīju sapņu pasaulei. Trauslo tēmu par apzinātajiem sapņiem un astrālo ceļošanu apspēlēju visiem vieglāk uztveramajās tēmās – iemīlēšanās un ģimenes dzīve.

Indra: Savā ziņā mīlestība nosaka pasaules kārtību. Stāsts ir ne tikai par sapņu pasauli, bet arī par ilgām un tiekšanos būt laimīgai, būt mīlētai, būt harmonijā. Un arī par kaislībām, kas katram, protams, ir savas.

Jau no bērnības esmu pievērsusi uzmanību vienādiem cipariem – pulkstenī, mašīnu numuros un citur. Bieži vien vairāk ieklausos emocijās, nevis racionālos apsvērumos un nereti risinājumus sarežģītām situācijām nosapņoju. Emocionāli ar Ilzi esam ļoti līdzīgas, tāpēc arī bija tik viegli izjust šo romānu.

Romāns ir par mīlestību un kaislību, bet tajā ieskanas arī mazliet ezoteriska nots, sapņu pieradināšana. Vai pašas redzat košus, prātā paliekošus sapņus? Vai esat izmēģinājušas “sapņu staigāšanu”?

Ilze: Košus sapņus redzu regulāri, no rītiem tos atceros un dažus atminos gadiem. Ir sapņi, kas vēlāk izrādījušies viedi, citreiz ar tiem izklaidēju mājiniekus, reizēm tie ir pamācoši. Dažkārt sapņi dāvā iespēju lidot, iet caur durvīm, apbrīnot skatus, kādus realitāte nepiedāvā.

Bet sasniegt stāvokli, kad apzinos, ko redzu, un saprotu, ka varu ietekmēt sapņa gaitu, nav vienkārši: ikdienā jāvelta pietiekams laiks miegam, mieram, rūpēm par savu ķermeni utt. Citādi jāsamierinās ar murgiem.

Pamošanās sapnī ļauj trenēties – veicināt radošumu, spēlēties ar bailēm, stiprināt gribu un daudz ko citu. Ejot šajā pašizpētes procesā vēl dziļāk, nakts spēj pavērt vēl plašākus “tumsas” apvāršņus, bet tas būtu cits stāsts.

Indra: Sapņu pasaule ir tā, kur itin viss ir iespējams – ne tikai izdzīvot to, ko neizdodas dienā, bet arī rast atbildes uz jautājumiem. Manā pieredzē ir vairāk šie risinājumu sapņi, taču es ar aizrautību klausos Ilzes stāstos par viedajiem sapņiem, kas pasaka priekšā nemanīto, neredzēto un nesaprasto. Nakts pasaule paver bezgalīgi plašas iespējas, tikai ir jāatveras un jāļaujas tai.

Kā jums abām šķiet: vai ir iespējams ilgtermiņā saglabāt mīlestību? Un, ja ir, – kas tam nepieciešams?

Ilze: Man šķiet, ka vārdam “mīlestība” cilvēki uzliek nastu, kas uz to neattiecas. Mīlestība katram no mums ir dota, atliek to lietot laimīgākai dzīvei. Tāpēc es jautājumu pārformulētu un runātu nevis par mīlestības saglabāšanu, bet par “mīlošu attiecību ilgtspēju”.

Manuprāt, tas iespējams, ja valda abpusēja cieņa un pāris spēj vienoties par to, ko viens no otra sagaida. Un, kad vēlmes dzīves laikā mainās, uzreiz izrunāt to ar partneri. Jo cilvēku, kurš mūs pamana, saprot un ciena, mīlēt taču ir viegli, vai ne?

Indra: Mīlestība ir ļoti dažāda, katram sava, tai nav vienotas receptes. Es esmu mazliet egoiste, un domāju, ka cilvēkam vispirms ir jāmīl sevi. Kad esi atklāts un patiess pret sevi, tad līdzīgi izturies arī pret citiem. Un tieši šī atklātība, uzticība, cieņa un savstarpēja komunikācija varētu veicināt ilgstošas un mīlošas attiecības.

Ko novēlat saviem lasītājiem?

Ilze: Nebaidīties krist – ne dienā neveiksmju dēļ, ne arī naktī sapņojot, jo abos gadījumos tā ir iespēja pamosties un doties jaunā lidojumā. Lai aizraujoša lasīšana!

Indra: Pat pašam savaldīgākajam cilvēkam noteikti ir kāda aizraušanās, kāda kaislība. Es novēlu ikvienam atrast savējo, sekot tai un baudīt to, ko dzīve sniedz brīdī, kad esi harmonijā ar sevi un atvērts pasaulei.

14.07.2021.