Intervija portālā Lakuga.lv
Gaidot jaunākā romāna iznākšanu, 2022. gada 5. jūlijā latgaliešu kultūras ziņu portālā Lakuga.lv publicēta intervija ar rakstnieci Ilzi Aizsilu.
Jaunākā romāna “Solis līdz altārim” anotācija un intervijas pilnā versija skatāma šeit!
Īss ieskats sarunā:
“Rokstu sagataveja: Inga Kaļva-Minina portalam lakuga.lv
“Nav vīgli atrast balansu storp dorbu, rakstnīceibu i saimi, bet, pasateicūt saimis atbolstam, es varu tū vysu apvīnuot,” atkluoj rakstneica Ilze Aizsila. [..] 2021. gods beja nūzeimeigs jaunuos autoris dzeivē. Struodojūt sabīdryskūs attīceibu jūmā, paraleli tyka ari raksteiti dažaidi rodūši dorbi, i taišni pārnejā godā izguoja treis rakstneicys gruomotys, kas beja uzvariejušys treis dažaidūs konkursūs, bet šūgod vosorā skaiteituoji sagaideis Ilzis jaunū romanu “Solis līdz altārim”.
2021. godā izdevnīceibā “Latvijas Mediji” Ilzei Aizsilai izguoja romans “Dzīvot naktij” (kū jei saraksteja kūpā ar Indru Ēki-Začesti), ar Babeitis nūvoda pošvaļdeibys finansialu atbolstu tyka izdūta gruomota bārnim “Teiksma par Babīti”, i izdevnīceibā “Zvaigzne ABC” izguoja juos ūtrais romans “Mīlas kastings”. Ar pseidonimu Luna jei roksta ari dzeju, vys tik prozys laukā saīt bīžuok dorbuotīs. Ilze sovus dorbus roksta ar moto “Literatura sirdei i dzeivisprīcai”. I taida ir jei poša – sirsneiga i dzeivisprīceiga, intervejuos daudz smaida i dzierkstūši stuosta par sovim rodūšajim planim. Koč ari kasdīna paīt uorpus Latgolys, dzymtuo puse Ilzei ir cīši svareiga –jaunuos autoris romantiski humoristiskais romans “Mīlas kastings” viestej par Latgolu i ir veļtejums juos dzymtajam Kruoslovys nūvodam (pi tuo romanā izskaņ ari latgalīšu volūda). Portala lakuga.lv redaktoris Laurys Melnis recenzeju par romanu var puorskaiteit ITE.
Esi treis gruomotu autore. Voi školys laikā beja taida dūma, ka – o! – varātu nazkod byut rakstneica!
Taida dūma nikod nav bejuse, bet mani jau nu bierneibys cyti ir saukušs par muokslineicu, fantazjoršu i Mičurinu (deļtam ka eksperimentieju ar augim). Beju raudzejuse pīraksteit kaidu dzejūli, ceņtūs atrast sevī muokslineicu – dzīduotuoju, doncuotuoju, gleznuotuoju. Maņ vysod ir patykuši augi. Kod vādzeja izlemt, kū studēt, maņ beja treis versejis: turisms, duorzu ainavisti, psihologeja. Atrodu sevi Latvejis Universitatis Ekonomikys i vadeibys fakultatē, kur patīseibā dabuoju stypru pundamentu sovam nuokamajam dzeivis pūsmam. [..]”
