Jānīt’s atgriežas skolā (1.septembra dzeja)

Septembris jau atkal klāt,

Jāsāk matus piesukāt,

Melnās pēdas zeķēs bāzt,

Brīvsolīti aizmirst sākt.

Desu maizes, ābolīši

Iekrīt grāmatsomā tīši.

Brīvā brīdī Jānīt's grauzīs,

Draugiem dos, uz pusēm lauzīs.

Skola gudrību sniegt sola,

Jānīt's netic, acis bola.

Paskatās uz jauno somu,

Aizmirsis, ar kādu domu.

Iet Jānīt's uz skolu braši,

Stiepj pār plecu smago tašu.

Grāmatas un rakstāmlietas

Aizņem visas brīvās vietas!

Ceļā karsti, novelk jaku,

Nolemj iet pa citu taku.

Piestājis pie kāda koka,

Neiztiek bez maza joka.

Garām virzās tante viena,

Pieprasot, lai viņu ciena.

Saka - jāteic tai: Labrīt!

Jānīts atcērt: Labi, rīt...

Tikmēr egles zaram pāri

Nogulst grāmatiņas, švīkstot vāri.

Iztiks viņš bez mūzikas,

Matenes un ētikas.

Tante pēkšņi pagriež galvu,

Jānīt's sūnās mana spalvu.

Paceļ, iemet somā to,

Dodas tālāk lēkājot.

Ticis klasesbiedriem garām,

Nonāk skolotājas varā.

Jānis sajūtas kā auns -

Šodien pedagogs ir jauns!

Skolotāja Margarita -

Tā no meža, bez labrīta!

Rokās Jāņa grāmatas,

Nu ir puisis lamatās...

/LUNA/