Dzejolis bērniem “Lēciens dabā”

Saules zaķis, vardi baidot,
Lec pa stiebriem, viegli smaidot.
Mitrām lapu sedziņām
Silts no zaķa pēdiņām.

Tad tas šļūc no vārpas lejā,
Iekrīt dillei tieši sejā,
Zirnekļtīklā rasas krelles
Trīcot zaudē dažas pērles.

Saules zaķis noskatās,
Nedaudz līdzi pakratās
Un tad dodas miglas tālē
Noķert vardi rudens zālē.

Varde, redzot saules staru,
Rāda mēli baigi garu,
Pārbauda, vai stārķi stabā -
Tur to vairs nav, lec tālāk dabā.

Pirkstgaliņos klusi, klusi
Saulstars slīd uz vardes pusi.
Spoži uzlūdz to uz valsi,
Pretī saņem skaļu balsi:
"Kvaaaaaa! Kvaaaaaa!"

/Luna/