Mīļie lasītāji!
Mani ļoti valdzina fantāzijas žanrs, paranormālie sižeti, tāpēc šoreiz jūs priecēju ar kaut ko jaunu – ar pārdabiskiem notikumiem ikdienišķās ainās, kur saskaras divas pasaules: dzīve un aizsaule.
“Šis nav randiņš” ir romāns, kuru aizsāku jau 2021. gadā. Biju izveidojusi pat trīs plāna versijas. Pēc tam tās sadedzināju un skatījos, kas rakstot nāks gaismā. Toreiz varēju atļauties rakstīt darba dienās, tāpēc melnraksts tapa pāris mēnešos. Tad noliku manuskriptu malā, lai atvērtu to no jauna pēc gada vai diviem.
Ja rakstīšana kopumā man sokas ātri, tad darba pilnveidošana prasa ļoti daudz laika. Esmu bezgalīgi pateicīga visiem cilvēkiem, kuri palīdzēja ar papildu informāciju, lai šis romāns būtu daudzslāņains un stāstītu arī par to, ko nevar zināt, ja nav mediķis vai ugunsdzēsējs, vai muzeja darbinieks…
Grāmatas pēcvārdā diezgan smalki aprakstu, kur smēlos iedvesmu un kam darbā pievērsu uzmanību, bet šeit minēšu to, ka ļoti lepojos ar gala rezultātu. Par to arī saku lielu paldies manai redaktorei Santai Braučai, kura ir izcila, izcila!
Manai grāmatai ir arī ļoti paveicies ar vāka dizainu. Artūrs Bērziņš ir pasaules līmeņa mākslinieks, kurš pilnībā izprata un izjuta manu vīziju par vāka ideju. Paldies par Letīciju tādu, kā viņa ir – sabijušos, trauslu, mīlestību alkstošu!
Šī grāmata ir veltīta manam vīram. Tieši viņa atmiņas par vienmuļo, transā dzenošo nodarbi – sudrablietu pulēšanu – manī radīja ideju par to, ka romāna galvenie tēli darbosies kādas pilsētas vēstures muzejā.
Jā, un vēl grāmatā liela nozīme ir ugunij. Šī ir silta grāmata, kaut arī, to rakstot, man nobira ne viena vien asariņa. Kā būs jums? Priecāšos uzzināt atsauksmēs.
Sirsnībā
Ilze Aizsila
