Intervija “Vaduguns”
Laikraksta “Vaduguns” 2023. gada 15. augusta numurā (4.lpp.) var lasīt interviju ar Ilzi Aizsilu, kurā rakstniece atklāj savu saistību ar Bērzpili, stāsta par saviem darbiem un to, kā rodas viņas fantāziju tēli, tāpat arī pauž domas par problemātiku saistībā ar lasītprasmi mūsdienu bērniem.
Interviju sagatavoja: Aija Socka
Neliels ieskats sarunā:
Pastāstiet, lūdzu, mazliet par savu literāro daiļradi.
– Patlaban ir izdoti trīs mani romāni (“Dzīvot naktij”, radīts kopā ar līdzautori Indru Ēķi-Začesti un stāsta par kādu mīlas trijstūri, “Mīlas kastings”, kas veltīts manai dzimtajai pusei, Dagdas pilsētiņai, kā arī “Solis līdz altārim”, kas ir komiskās noskaņās veidots darbs par nopietnām problēmām mīlas un pašvaldības dzīvē). Izdotas arī divas stāstu grāmatas -“Teiksma par Babīti”, kas ir kā pasaka, veidota balstoties senajā teikā par Babītes ezera izcelsmi un īstenota vietējās pašvaldības līdzfinansētā projektā, un “Kārdinošs pavērsiens. Attiecību stāsti erotiskās noskaņās”, kurā apkopoti 16 atjautīgi erotiskie stāsti par dažādu profesiju, raksturu un vecumu cilvēkiem, kuri nonāk pikantās situācijās un izmanto tās savai labsajūtai. Brīvbrīžos rakstu arī dzeju, (pseidonīms – Luna), esmu izmēģinājusi roku arī dziesmu tekstu rakstīšanā.
Patlaban ir trīs virzieni, kuros darbojos kā prozas rakstniece: tie ir romantiskie romāni un stāsti, pamācoši un izklaidējoši darbi bērniem, kā arī viegla erotiskā literatūra. Manus daiļrades augļus vieno lielāka vai mazāka humora deva. Pačukstēšu, ka šobrīd rakstu ko jaunu un eksperimentēju ar vēl vienu elementu – ar mistiku.
Kāda ir Jūsu saistība ar Bērzpili?
– Bērzpils ir vieta, kas man saistās ar “trakākajiem” jaunības gadiem, ar pusaudzes vecumu, motocikliem, ballītēm Bērzpilī un Lazdukalnā, diskotēkām Bērzpils vidusskolā un dažādiem piedzīvojumiem, tostarp ar spēcīgiem taureņiem vēderā. Kad tuvojās vasaras brīvlaiks, nevarēju sagaidīt, kad mani ar māsu aizvedīs un atstās pie radiniekiem Bērzpilī.. (..) .. Ātrums, risks, smiekli, negulētas naktis, piedzīvojumi.
(..)
Kā ir būt rakstniecei? Vai jau bērnībā zinājāt, ka rakstīsiet grāmatas?
(..) Atskatoties uz pagātni, apzinos, ka bērnībā atraisījās mani talanti un intereses, bet prāts izspēlēja savu gājienu. Man bija bail darīt kaut ko garlaicīgu un maz apmaksātu, tāpēc skatījos, kas tobrīd bija modē, kas bija perspektīvāks. Labi, ka izvēlējos apgūt plaši pielietojamas zinības: vadībzinātne ar padziļinātu ievirzi tūrismā un mārketingā. Tas viss lieti noder arī tagad. (..)
(..)
Ko novēlat mūspuses lasītājiem?
– Katram, kas izlasīs šo rakstu, no sirds pateicos par veltīto laiku! Es to ļoti novērtēju, zinot, cik daudz ir citu iespēju, kā varējāt to pavadīt. Visiem novēlu trīs lietas. Pirmā – pajautāt savai mammai, tētim vai arī tuvākajam draugam, draudzenei, dzīvesbiedram, kāda ir viņa mīļākā grāmata, un izlasīt to. Otrā – lasīt tās grāmatas, kas jūs uzrunā konkrētajā brīdī, jo tās neatnāk tāpat vien. Trešā – aiziet uz bibliotēku kopā ar bērnu un ļaut viņam atrast grāmatu, kas uzrunā, veidot šo tradīciju! Lai ir vērtīgi lasīšanas piedzīvojumi un uz tikšanos dzīvē un lappusēs!
Avots: “Vaduguns”, 15.08.2023. (4.lpp.)